Skaidivings
Lēkšana debesīs – tieši tā no angļu valodas pārtulkojams viens no skaistākajiem un iespaidīgākajiem sporta veidiem – skaidivings. Izpletņlēkšanas pionieru laikos tikai paši drosmīgākie uzdrošinājās izlekt no lidmašīnas, kas pacēlās salīdzinoši zemā augstumā pēc mūsdienu standartiem.
Mūsdienu adrenalīna cienītāji uzskata, ka īss lēciens ar izpletņa atvēršanu augstu virs zemes vairs nav pietiekami ekstrēms. Sportisti cenšas pagarināt lidojumu pēc iespējas ilgāk, veicot dažādus akrobātiskus vingrinājumus. Tā radās jauns sporta veids, kura sacensības piesaista milzīgu skatītāju skaitu.
Kas ir skaidivings?
Skaidiveri
Sacensību sākums principā neatšķiras no izpletņlēkšanas: dalībnieki iekāpj lidmašīnā, kas tos nogādā noteiktā augstumā, un konkrētā vietā tie izlec no lidaparāta. No šī brīža sākas skaidivings: atkarībā no sacensību veida sportisti veic individuālus vai grupu vingrinājumus, slīdēšanas vingrinājumus uz speciālas dēļa tipa platformas. Katrs cenšas atvērt izpletni pēc iespējas tuvāk zemei, kas ir viens no galvenajiem meistarības rādītājiem debesu lēcējam.
Lidojuma augstums ir atkarīgs no laika, kas nepieciešams vingrinājumu veikšanai, un dalībnieku skaita. Piemēram, divu skaidiveru 25 sekunžu lidojumam nepieciešams 2,5 km augstums, savukārt masu formācijai, kas ietver vairāk nekā simts sportistus, nepieciešams augstums virs pieciem kilometriem. Šādos gadījumos ekipējumā tiek izmantotas papildu elpošanas ierīces, jo gaiss ir pārāk retināts.
Filmas par snovbordistiem Labāko filmu sarakstu par snovbordistiem un kalnu slēpotājiem ar aprakstiem lasiet mūsu mājaslapā.
Par to, kā sagatavot velosipēdu ziemas glabāšanai, varat uzzināt šeit .
Skaidivings iedalās vairākos virzienos:
Individuālā akrobātika.
Grupu akrobātika, kur vairāki dalībnieki veic dažādus vingrojumus gaisā. Tiek vērtēta ne tikai sinhronitāte, bet arī skaidiveru izvietojums vienam pret otru. Skatītāji uz zemes redz pareizu ģeometrisku figūru, kuras virsotnes veido sportistu pozīcijas, kas periodiski tuvinās un attālinās.
Frīstails – brīvas kustības, sava veida dejas bezsvara stāvoklī, kas ir īpaši iespaidīgas, ja dalībnieki tās izpilda pāros.
Skaisērfings – pie sportista kājām ir piestiprināta īpaša dēļa platforma. No malas izskatās, ka viņš veic vingrinājumus, it kā lidotu uz peldoša dēļa.
Dubultais daivings – vissarežģītākais virziens. Pēc brīvā kritiena sportistam jāatver izpletnis, un 10–15 metru attālumā no jūras virsmas tas ir jāatbrīvo, lai ielektu ūdenī. Lielā augstumā ir svarīgi precīzi orientēties, lai lidojums beigtos drošā vietā, citādi sportists var piezemēties seklumā vai uz akmeņiem.
Grupu vingrinājumi ir ievērojami sarežģītāki par individuāliem: dalībniekiem ne tikai jāveic kustības sinhroni, bet arī jāuztur sevi vienā horizontālā plaknē ar pārējiem grupas locekļiem.
Kritiena ātrums ir atkarīgs gan no augstuma, gan no sportista svara, ķermeņa īpašībām un pozīcijas. Piemēram, lidojumā stingri vertikāli ar galvu uz leju gaisa pretestība ir minimāla, un pie augstuma līdz pieciem kilometriem skaidiveris tuvojas zemei ar ātrumu 80 m/s; savukārt horizontālā stāvoklī var ātrumu samazināt līdz 50 m/s.
Vai vēlaties kļūt par skaidiveri?
Mācības izpletņlēkšanā
Jaunais sporta veids piesaista daudzus ekstrēmās pieredzes cienītājus, taču, lai kļūtu par skaidiveri, nepieciešams daudz pūļu, lieli finanšu ieguldījumi, kā arī laba veselība un lieliskas reakcijas spējas. Sākumā jāiestājas izpletņlēkšanas klubā, jo neapgūstot tradicionālo lecienu prasmes, nav iespējams sākt ilgstošās brīvās krišanas lidojumus.
Katrs vingrinājums jāapgūst līdz automatizācijai. Skaidivers atver izpletni cik vien iespējams tuvāk zemei, kur mazākās kļūdas maksā ļoti dārgi.
Nākamais posms – mācības un licences iegūšana. Bez tās nebūs atļauts veikt patstāvīgus lēcienus. Turklāt nepieciešams iegādāties visu nepieciešamo skaidivingam. Tikai ar izpletni vien nepietiek, sportistiem vēl nepieciešams:
- mugursomas komplekts;
- augstuma mērītāji;
- signalizatori;
- drošības ierīces;
- ķiveres;
- kombinezoni;
- aizsargbrilles.
Skydaiveru treniņš aerodinamiskajā caurulē
Vingrinājumus debesīs ievada treniņi aerodinamiskajā caurulē. Mākslīgi radītās augšupejošās gaisa plūsmās sportists nav ierobežots laikā un var nesteidzīgi apgūt sava ķermeņa vadību bezsvara stāvoklī. Tikai tad, kad visi kustības elementi būs izstrādāti uz trenažiera, instruktors atļaus audzēknim veikt lēcienus no lidmašīnas.
Tiem, kuri nevēlas veltīt visu savu brīvo laiku skydaivingam, bet grib vien reizi izjust, kāds tas ir – brīvais kritiens, var doties, piemēram, uz Jaunzēlandi uz Tuapo. Par zināmu summu interesenti saņem ekipējumu un veic lēcienus kopā ar instruktoru. Brīvais kritiens ilgst no 30 sekundēm līdz vienai minūtei, pēc tam nolaišanās ar izpletni, un sesija ir noslēgusies.
Velosipēda riepas Apraksts par dažādām velosipēdu riepām un kā pareizi izvēlēties riepas savam velosipēdam.
Tiem, kas grasās apgūt braukšanu pa stāviem kalnu nogāzēm, rekomendējam izlasīt par atšķirībām starp sniega dēļa un kalnu slēpju stiliem.
Autožirs ir viens no perspektīvākajiem ultraplānās aviācijas aparātiem. Plašāk lasāms šeit .
Sertificēti skydaiveri var veikt lēcienus vieni paši. Daudzi vēlas iegūt fotogrāfiju vai video kā apliecinājumu savam drosmīgajam piedzīvojumam – šajā gadījumā operators lec kopā ar klientu. Pieredzējuši skydaiveri mūsu valstī var apskaust instruktora darbu: vairāk nekā desmit lēcienu katru dienu!
Skydaivinga fotogalerija
Sacensības un rekordi
Skydaivinga sacensības
Pirmais izpletņlēkšanas pasaules čempionāts notika 1951. gadā.
Aparatūra tika uzlabota, un sportisti izstrādāja jaunas lēkšanas metodes. Drīz viņi ievēroja, ka, jo tuvāk zemei tiek atvērts izpletnis, jo precīzāka kļūst nolaišanās. Tā soli pa solim radās jauni lēkšanas paņēmieni un sacensību veidi, un tad dažus no tiem izdalīja atsevišķā kategorijā – skydaivingā.
Lai kļūtu par uzvarētāju, sacensību dalībniekam jāatver izpletnis pēc iespējas vēlāk, kā arī visas lidojuma laikā jāpaliek noteiktā zonā, kas uz zemes iezīmēta ar līnijām. Tāpat tiek vērtēts attālums, ko dalībnieks veicis ar atvērtu izpletni, nepieskaroties zemei.
Skydaiveru fantāzijai nav robežu, par ko liecina rekordi, kurus viņi uzstāda. Vismasveidīgākais starptautiskais lēciens notika Taizemē 2006. gadā. Četri simti sportistu no dažādām valstīm vienlaikus izdarīja lēcienu un debesīs izveidoja interesantu kompozīciju.
 2012. gadā debesīs virs Otavas radās gigantiska sniegpārsla – 138 ekstrēmisti, lēkdami no vairāk nekā piecu kilometru augstuma, ātrumā 355 km/h “uzzīmēja” gaisā gleznainu figūru.
Papildus parastajam aprīkojumam viņiem bija vajadzīgi skābekļa aparāti, jo gaiss lielā augstumā ir pārāk retināts. Kopā ar dalībniekiem lidoja četri operatori, kuri šo rekordu filmēja ar kamerām. Šis sasniegums prasīja no sportistiem lielu neatlaidību: lai sasniegtu vēlamo rezultātu, bija nepieciešami veseli 15 mēģinājumi.
Lidojumi spārna tērpā video Lidojumus spārna tērpā (wingsuit) var skatīt video tuvējo lapu sadaļās.
Par to, kā aprīkot savu velosipēdu ar elektromotoru, varat uzzināt šajā lapā .
Ludvigs Fithe no Vācijas izlēma pārsteigt pasauli ar oriģinālāko lēcienu. Pametot lidmašīnu vairāk nekā četru kilometru augstumā, viņš iekārtojās gumijas laivā un sāka likt Rubika kubu. Viņam vajadzēja nedaudz vairāk nekā pusminūti, lai to izdarītu, pēc kā viņš atvēra izpletni un veiksmīgi nosēdās.
Felikss Baumgartners
Pirmais cilvēks pasaulē, kurš brīvā kritienā, atrodoties ārpus lidojošā aparāta, pārsniedza skaņas ātrumu, bija Austrijas skydaiveris Felikss Baumgartners.
2012. gada 14. oktobrī viņš pacēlās ar stratostatu 39 km augstumā un veica lēcienu stratosfērā. Lidojums bez izpletņa ilga 4 minūtes 20 sekundes, šajā laikā sportists pārvarēja 36,4 km un sasniedza ātrumu 1357,6 km/h. Uzreiz trīs rekordi: lēciens ar izpletni no vislielākā augstuma, visaugstākā brīvā kritiena ātruma sasniegšana un vislielākā lidojuma distance.
Visa cilvēces vēstures laikā cilvēki ir sapņojuši lidot kā putni, bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Skydīveri uzskata gaisu par savu stihiju, iemācās palēnināt brīvo kritienu un pat dejot bezsvara stāvoklī. Kas zina, iespējams, viņu pieredze kļūs par pamatu nākotnes izgudrojumam, kas ļaus ikvienam, bez smagnējas tehniskās iekārtas, pacelties debesīs un lidināties, līdz gribēsies atkal atgriezties uz cietas zemes.
