Katrs izvēlas sev tīkamas nodarbes – daži mīl remontēt automašīnas, citi dod priekšroku datorspēlēm, bet trešie nevar iedomāties savu dzīvi bez sporta, jo pēdējos gados veselīgs dzīvesveids ir kļuvis ārkārtīgi populārs: par to runā televīzijā un radio, raksta avīzēs un žurnālos. Taču ne visi sporta veidi ir droši – ir arī tādi, ar kuriem nodarbojoties var gūt traumas, kļūt par invalīdu vai pat zaudēt dzīvību. Piedāvājam jums visbīstamāko sporta veidu reitingu!
Raftings – godpilnā 10. vieta
Nobraucieni pa kalnu upēm ar raftiem, piepūšamām plostiem, ir viena no bīstamākajām nodarbēm. Pat pilnībā ievērojot drošības noteikumus, traumas ir gandrīz neizbēgamas.
Vislielākie draudi ir krācēm, kas pēc sarežģītības līmeņiem tiek klasificētas no 1. līdz 5. kategorijai.
Ja esat nolēmis nodarboties ar šo sporta veidu, gatavojieties situācijām, kas var kaitēt veselībai vai pat izraisīt invaliditāti vai nāvi.
- Trauma. Ja plosts lielā ātrumā saduras ar akmeni vai neveiksmīgi izbrauc krāci, var gūt stipru triecienu, lūzumu vai pat zaudēt samaņu.
- Sifons. Tas ir šķērslis, kad ūdens straume pilnībā ieplūst akmens dobumā. Ja cilvēks iestrēgst sifonā, izredzes uz izglābšanos praktiski nav.
- Kājas aizķeršanās. Īpaši bīstami, ja plosts kustas spēcīgā straumē un cilvēks mēģina piecelties, aizķeroties aiz akmens vai baļķa. Tas noved pie iegremdēšanās ūdenī un rada noslīkšanas draudus. Kad cilvēks pilnībā nonāk zem ūdens, viņu izglābt ir ārkārtīgi grūti.
- Nokļūšana zem plosta. Šādas ārkārtas situācijas bieži rodas nobraucienu laikā – jābūt gatavam tām un nezaudēt mieru, citādi var arī aizrīties ar ūdeni.
Ziemas riepas velosipēdam Vai vēlaties braukt ar velosipēdu ziemā? Uzziniet, kā izvēlēties ziemas riepas velosipēdam . Ne visu virsmu segumiem nepieciešamas radžotas riepas. Vairāk informācijas šeit.
Kādi ir hidrotērpu veidi un kā izvēlēties labāko, lasiet šeit .
Sērfošana
Sērfošana
Sērfošana
– tā ir jūra, vilnis un dēlis. Lai nodarbotos ar šo sporta veidu, nepieciešams paņemt dēli, aizpeldēt prom no krasta, noķert vilni un slidot pa to, iegūstot baudu un lielu adrenalīna devu. No pirmā acu uzmetiena šeit nešķiet nekāda bīstamība, bet tā ir tikai ilūzija.
- Nopietnas galvas un ekstremitāšu traumas. Sērfošana ir viens no traumatiskiem sporta veidiem, jo saistīts ar augsto viļņu pārvarēšanu. Ja neizdodas noturēties uz viļņa, cilvēks var atsisties pret ūdens dibenu. Ja tur atrodas koraļļi, tad atkarībā no trieciena spēka sportists var iet bojā.
- Tikšanās ar haizivīm. Diemžēl, sērfotāji, lai pārvarētu augstos viļņus, gatavi doties jūrā pat tajās vietās, kur mitinās plēsēji.
- Tiklīdz cilvēks sāk nodarboties ar sērfošanu, viņš vairs nevar apstāties. Ar laiku adrenalīna sajūta mazinās, un sērfotājam arvien biežāk jāmeklē augstāki viļņi, kas patiesi ir bīstami dzīvībai.
Astotā vieta – futbols!
Futbols
Katrā pagalmā zēni spēlē futbolu, un maz ticams, ka kāds iedomājas, ka šis sporta veids var radīt smagas traumas – it īpaši, ja mačos piedalās tiesneši, kas nepieļauj konfliktus un kautiņus starp spēlētājiem, bet sarežģītās situācijās aptur spēli. Tomēr aprēķināts, ka viens futbolists gada laikā gūst aptuveni 200 traumu: lūzumus, mežģījumus, nobrāzumus, sastiepumus u.tml.
Papildus traumām ir vēl citas briesmas:
- Nāvējošs iznākums. Augsto slodžu dēļ neiztur sirds un asinsvadu sistēma, kā rezultātā notiek pēkšņa nāve laukumā sirds mazspējas dēļ.
- Traumas no smagiem priekšmetiem. Profesionāli futbolisti baidās ne tikai no traumām laukumā, bet arī no agresīviem faniem, kuri var mest uz laukuma bīstamus priekšmetus.
- Vārtsarga profesionālā trauma. Vārtsargs, cenšoties notvert bumbu, var atsisties ar galvu pret vārtu stabu.
Ielu dēlis Mūsu mājaslapā ir apskati par vairākām neparastām skrituļdēļiem. “Iepazīstieties – ielu dēlis ” – viens no tiem.
Par sērfošanas vēsturi un tās veidiem varat uzzināt šeit .
Kā pareizi izvēlēties sev kalnu velosipēdu, lasiet šeit .
Hokejs – septītā vieta par drosmi
Hokejs
Hokejs ir tikpat populārs kā futbols, taču traumatisma un bīstamības ziņā tas ir daudz pārāks. Pirmā asociācija, kas ienāk prātā, ir izsisti zobi. Taču tas nebūt nav vienīgais riska faktors. Hokejisti saņem sasitumus, lūzumus, sitienus ar nūjām pa kājām un galvu, piedalās masu kautiņos, kā arī iztur smagu fizisko slodzi, kas var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos.
Diemžēl bieži notiek gadījumi, kad sportistus ledus laukumu nākas pamest smagā stāvoklī. Ja esat nolēmuši nodarboties ar hokeju, sagatavojieties visam.
Klinšu kāpšana
Klinšu kāpšana ir iespaidīgs, bet ārkārtīgi bīstams sporta veids. Vienkārši iedomājieties klinšu kāpēju, un jūs sapratīsiet, ka, uzskaitot visus riskus, tas prasīs daudz laika. Noberzumi un sasitumi – tās ir tikai sīkums, kam neviens īpaši nepievērš uzmanību, jo katru mirkli pastāv risks nokrist un sasisties pret klinti.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka nopietnu ievainojumu gadījumā kalnos palīdzību vairs nevar sagaidīt, un klinšu kāpējs var paļauties tikai uz sevi un savu komandu.
Vēl viens bīstamības faktors ir nepareizs šķēršļu novērtējums un spēku nepietiekama sadale. Tā ir visbiežākā nelaimes gadījumu un nopietnu kaulu lūzumu cēlonis.
Piektā vieta – rodeo
Rodeo
Rodeo nav tik populārs visā pasaulē un lielākoties tiek organizēts atsevišķās valstīs, taču statistika liecina, ka ik gadu aptuveni 80 000 cilvēku gūst nopietnus ievainojumus, ieskaitot letālus gadījumus.
Pakļaut sev vērsi nozīmē ieskatīties nāvei acīs. Pat ja vērsim neizdevās nomest jātnieku, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks neiegūs traumas. Pēc sacensībām sportisti bieži cieš no plaukstas locītavu izmežģījumiem, nobrāzumiem un sasitumiem.
Ja vērsis galu galā nomestu sportistu, svarīgākais ir izdzīvot! Dzīvnieka nagi un ragi ir nāvējošš ierocis, ko tas noteikti izmantos.
Niršana
Niršana
Niršana
ir viens no populārākajiem sporta veidiem, jo tas ļauj atklāt neparasto un noslēpumaino zemūdens pasauli, dažkārt pat satikt tās iemītniekus. Taču arī šim sporta veidam ir savi riski:
- Tikšanās ar bīstamiem zemūdens iemītniekiem. Tās var būt haizivis, jūras ezis, medūzas vai skorpenes. Lielie plēsēji spēj apēst nirēju, savukārt citi zemūdens radījumi rada smagus apdegumus vai injicē paralizējošas indes.
- Aprīkojuma darbības traucējumi. Tā ir vēl viena problēma, kas var piemeklēt nirēju. Ja cilvēks netiek izglābts savlaicīgi, viņš var iet bojā.
- Barotraumas plaušu, ausu vai deguna rajonā. Ja nirējs, ceļoties uz augšu, aiztur elpu un piepilda plaušas ar pārāk lielu gaisa daudzumu, tas var izraisīt plaušu audu plīsumu, gaisa iekļūšanu asinsvados, novēršot asinsriti un izraisot nāvi. Barotraumas ausu un deguna rajonā rodas, turpinot niršanu šo orgānu slimību laikā. Spiediena maiņas ietekmē ausis un degunu, bet iekaisums kavē gaisa cirkulāciju.
Ūdens velo “Velosipēds”, kas spēj pārvietoties pa ūdeni un balstās uz zemūdens spārniem. Nekad neesi dzirdējis? Tad izlasiet rakstu par ūdens velo .
Par to, kā izvēlēties jaunu snovborda dēli, lasi rakstu mūsu vietnē.
Trešā vieta – alu niršana
Alu niršana
No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka niršanā nav nekas bīstams. Taču alu niršana ir pavisam kas cits. Sportists dodas ceļojumā pa zemūdens alām, kur viņu var sagaidīt ne tikai elpu aizraujoši skati, bet arī daudz nāvējošu risku.
- Tikšanās ar agresīviem dziļuma iemītniekiem, kas nav priecīgi par ielaušanos.
- Aprīkojuma darbības traucējumi vai cilvēka organismā radies diskomforts. Tas var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos, smadzeņu skābekļa badu, kā arī plaušu slimības.
- Nespēja izkļūt no alas gadījumā, ja sportists iestrēdzis vai nespēj atrast izeju uz ūdens virsmu.
Otrā vieta – heliski
Heliski
Heliski – vārds, kas daudziem nav saprotams. Lai nodarbotos ar šādu sporta veidu, nepieciešama izcila drosme, prasme orientēties apvidū un izcila prasme slēpot.
Sākumā helikopters aizved sportistus uz augstas kalna virsotnes, kuras virsmu iepriekš neviens nav izmeklējis. Viņiem jānokļūst lejā, šķēršļus pārvarot jebkādiem līdzekļiem.
Papildus tam, ka slēpotājs nezina, kas viņu sagaida zem sniega segas, viņam arī jāuzmanās no lavīnām, kas var sākties jebkurā brīdī. Cilvēku var piemeklēt jebkas – sākot no viegliem sasitumiem līdz nāvei.
Bieži vien sportisti saskaras ar neizbrienamu apvidu. Lai izdzīvotu, nākas domāt un meklēt glābšanās iespējas.
Pirmā vieta – beisjumpings
Beisjumpings
Pirmo vietu ieņem beisjumpings – lēkšana no zemes objektiem. Sportists sākumā atrod piemērotu vietu lēcienam – ēku, tiltu, kalnu utt.
Tas ir ārkārtīgi bīstami, jo jumērk lēkšanas laikā izplest izpletni laikus, tam jāfunkcionē nevainojami.
Šeit sastopami daudzi riski, bet galvenie ir šādi:
- Izpletnis neatveras vai sportists sapinas virvēs. Beisjumpinga laikā rezerves izpletnis nav pieejams, jo lēkuma augstums ir pārāk mazs un laiks, lai to izmantotu, ir nepietiekams.
- Atšķirībā no parastas izpletnis lēkšanas, beisjumpers planē tuvu objektam, no kura tika veikts starts, tādējādi pastāv risks sadurties ar to. Mēs pastāstījām jums par pašiem bīstamākajiem sporta veidiem, kas var ne tikai dāvāt daudz emociju un adrenalīna, bet arī radīt traumas, nopietni ietekmēt veselību vai izraisīt letālu iznākumu. Nodarboties ar tiem vai nē – tas ir tikai jūsu lēmums, bet pat ja jūs izlemjat pamēģināt, vienmēr atcerieties par drošības tehniku un ieklausieties profesionāļos.
