Ūdensnobraucienu līdzekļi
Ūdens tūrisms – viens no emocionālākajiem “savvaļas” tūrisma veidiem.
Šeit ir viss: pilnīga iegrimšana dabā, autonomija, bauda, kādu nevar sasniegt pilsētas apstākļos (piemēram, makšķerēšana – vēl kāda!). Šeit var ātri attīstīties no naiva, maz saprotoša iesācēja līdz nopietnam, bārdainam profesionālim.
Un mūsu valsts upes piedāvā plašas iespējas izvēlei: var mierīgā kompānijā ar draugiem laivot pa nesteidzīgu taigas upīti vai, piemēram, Kaukāzā, Sajanās vai Altajā izaicināt kalnu upi un spēlēties ar to par dzīvību un nāvi.
Lai izdarītu pareizo izvēli šajā lieliskajā piedāvājumā, ir būtiski izvēlēties piemērotu ūdensnobrauciena līdzekli. Aplūkosim, kādi tie ir, uz ko tie ir spējīgi un kā tie atšķiras viens no otra.
Nosacīti ūdensnobraucienu līdzekļus var sadalīt trīs klasēs (gluži kā īsti kaujas kuģi): vieglo, vidējo un smago klasi.
Pastāv arī starpposma – hibrīdās – konstrukcijas. Taču tās ir paredzētas īpašiem nobraucieniem un šauriem, lokāliem mērķiem.
- Vieglajā klasē ietilpst kajaki un kajaki (grūti izrunājams, bet svarīgi: divi „kajaki”).
Kajaku laiva foto
Kajaks – šaura, gara, plēsīga kā haizivs laiva, bieži vien viendvietīga (kajaki var būt arī divvietīgi un trīsvietīgi). Profesionāļi spēj uz tā izdvest īstus brīnumus.
Piemēram, ja tas apgriežas otrādi (kas pārgājienos ir visai ierasta lieta), kajakotājs pats spēj atgriezties taisni, neizkāpjot no kajaka. Tieši kā barons Minhauzens, kas izvilka sevi kopā ar zirgu no purva aiz matiem.
Šo paņēmienu sauc par „eskimosu apgriezienu”.
Viena problēma: kajaks ir pārāk apjomīgs transportēšanai, jo tas nav izjaucams. Turklāt tajā nav vietas bagāžai.
Tāpēc ikviena ūdensnobrauciena laikā kajakotājiem nepieciešami „šerpi” – cits ūdensnobraucienu līdzeklis ar komandu, kas nēsā viņu bagāžu.
Gumijas kajaks - piepūšamā laiva foto
Visplašāk izplatītais un, jāatzīmē, ļoti veiksmīgais šīs klases ūdensnobraucienu līdzekļa veids ir kajaki, īpaši divvietīgie. Tie var būt karkasa vai piepūšami.
Piepūšamie ir viegli, kompakti, un tos nav nepieciešams montēt. Uzpildiet ar „vardi” – un tie ir gatavi doties ceļā.
Tomēr! Piepūšamajiem kajakiem praktiski nav kilēšanas, tādēļ tie pārvietojas horizontāli nestabili, un ir nepieciešama nemitīga uzmanība un piepūle, lai tos noturētu kursā.
Turklāt šie kajaki ir visai neprognozējami: kā kaprīza sieviete, tie var „izcelt numuriņu” un vienkārši apgriezties otrādi.
Karkasa kajaks
Karkasa kajaka konstrukcija ir saprotama pēc nosaukuma. Sākotnēji tiek salikts stingrs karkass no komplektā esošajiem elementiem. Karkasa materiāls – koks vai viegls metāls.
Īpašas atšķirības šeit nav, tas arī neietekmē izturību. Drīzāk tas ir gaumes jautājums.
Saliktajam karkasam tiek uzvilkta (vai nostiepta, ievietota) ūdensizturīga un izturīga kā bizona āda apvalka. Viss ir sagatavots!
Viens ieteikums: vismaz nedēļu pirms pārgājiena veltiet laiku izmēģinājuma montāžai.
Droši vien būs mirkļi, kad jūs dusmīgi stāvēsit virs dažādu daļu kaudzes un, turot rokās instrukciju, teiksiet: „Ko viņi te sarakstījuši! Tas taču neiet kopā!”.
Ir arī vērts trenēties gan uzsēšanos uz ūdens, gan īpaši – izkāpšanu no kajaka. Te ir zināmi smalkumi, ko var apgūt tikai praksē.
Daudzu un daudzu nobraucienu pieredze pierādījusi: kajaks ir lielisks upēm ar zemākās sarežģītības kategorijas (par kategorijām var uzzināt ne tikai internetā, bet arī izjautājot pieredzējušus braucējus).
Tas ir ietilpīgs, pietiekami stabils, ātrs (uz mierīga ūdens un saskaņotas komandas darba gadījumā var sasniegt ātrumu līdz 7–8 km/h) un, iespējams, ir vispiemērotākais kuģis šaurām straujām upēm ar krācēm ne augstākām par 1 metru.
- Vidējo klasi droši un pamatoti aizņem katamarāni.
Katamarāns nobraucieniem pa kalnu upēm
Pēc komandas locekļu skaita tie var būt divvietīgi un četrvietīgi. Divvietīgie pēc ātruma īpašībām un drošības vairāk līdzinās kajakiem, un tie reti tiek izmantoti piektās vai sestās sarežģītības kategorijas nobraucienos.
Savukārt četrvietīgie katamarāni bieži vien spēj pārspēt pat smagās klases kuģus – plostus. Katamarāna kopējais izskats droši vien ir zināms visiem. Divi gareni gareniskie baloni, piestiprināti pie stingras rāmja konstrukcijas, un četri airētāji. Baloni ir dubulti: iekšējais – no gaisa necaurlaidīga materiāla, un ārējais, mazāka diametra nekā iekšējais, no blīva un izturīga materiāla. Rāmis var būt metālisks no viegla metāla, bet to var izgatavot no koka uz vietas. Protams, šādā gadījumā katamarāns kļūs mazliet mazāk elegants.
Mūsdienās katamarānu var iegādāties un pat pasūtīt pēc sava gaumes.
Ļausimies nedaudz vēsturei.
Katamarānu vēsture
Šeit mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam nedaudz par to lepoties. Ja Krievija nav ziloņu dzimtene, tad tūristu katamarānu gan noteikti.
Padomju Savienībā katamarāns kā straumes kuģošanas līdzeklis plaši tika lietots jau sen. Un, tā kā rūpnīcu ražošana tolaik nepastāvēja, katrs pats izgatavoja savu katamarānu pēc savām iespējām un riskiem, vadoties pēc izpratnes un prasmēm.
Protams, šāda dažādība veicināja strauju progresu, aptuveni līdz 1983. gadam tika noteiktas optimālas katamarāna tehniskās īpašības, un pats galvenais – komandas atteicās no sēdošās pozīcijas un pārgāja uz ceļgalu pozīciju. Tas ir, airētājs stāv uz balona uz saviem ceļiem.
Lai nenokristu no katamarāna, augšstilbus fiksē ar mīkstiem vai cietiem stiprinājumiem. Šāda, no pirmā acu uzmetiena, tīri tehniska detaļa pēkšņi būtiski uzlaboja katamarāna iespējas – tas kļuva konkurētspējīgs ar plostiem.
Atzīmēsim trūkumu, ko katamarāns salīdzinājumā ar plostu piedāvā: tā ūdensizspiede ir 4–6 reizes mazāka. Taču! Katamarāns var kustēties atpakaļgaitā – kad airētāji strādā atpakaļ, un tas spēj kustēties arī pret straumi.
Taisnība, kalnu upēs diez vai kādam ienāktu prātā doties pret straumi, bet ir iespējams šķērsot upi, gandrīz nezaudējot augstumu.
Citiem vārdiem sakot, četru cilvēku katamarāns ir īsts jebkura sarežģīta, ekstremāla nobrauciena darba zirgs.
Pievērsīsimies vēl vienai katamarāna īpašībai: tieši katamarāns nevainojami attīsta ekipāžas grūti izskaidrojamo, tomēr būtisko prasmi – “ūdens sajūtu”. Šī iemesla dēļ no katamarānu airētājiem bieži sanāk izcili plostinātāji (ar gadiem daudzi pāriet uz plostiem, katamarāns tomēr “mīl” jauneklīgas un lokanas personas). Atgriešanās kustība – no plosta uz katamarānu – notiek ļoti reti.
Ārzemnieki ar krievu katamarāniem pirmo reizi iepazinās 1983. gadā ūdens rallijā uz Čujas upes Altajā.
Tajā pašā brīdī krievi pirmo reizi ieraudzīja viņu plostos-raftus. Amerikāņi rūpīgi aplūkoja dažādus katamarānus, fotografēja tos.
Un pēc diviem gadiem uz to pašu “Čuja-ralliju” viņi atveda savus izgatavotos rūpnīcas katamarānus: eleganti, gludi, dažādās krāsu kombinācijās! Tomēr balvu viņi neieguva.
- Tālāk pievērsīsimies smagākam ūdens transporta klasei – plostiem.
Rafts - piepūšamais plosts ekstremāliem nobraucieniem
Šeit bija divas paralēlas un neatkarīgas attīstības līnijas.
Viena – tas, ko šodien dēvē par “raftu”, – amerikāņu plosts, kas šobrīd ir ļoti izplatīts arī Latvijā.
Rafts ir plakandibena kuģis ovālas formas, gar piepūšamajiem bortiem sēž airētāji ar katamarānu vienasmilšu airiem.
Ko tas dod salīdzinājumā, piemēram, ar katamarāniem vai krievu plostiem? Tas pats, kas McDonald’s pusdienu bufetei – pieejamību, plašu izplatību, vienkāršību un pieticīgumu.
Masveida un salīdzinoši drošai nobraucienu pieredzei, kurai nav nepieciešama izcila tehnika, tas ir ideāls!
Krievu plosts
Tagad runāsim par mūsu vietējiem plostiem. Amerikāņi, tos redzot jau iepriekšminētajā rallijā, nosauca tos par “Krievu raftiem”.
Mūsdienu “Krievu rafts” – tie ir 4–5 šķērseniski baloni, kuru diametrs ir liels – 1 metrs vai vairāk. Baloni tiek piestiprināti pie koka rāmja, kas tiek izgatavots uz vietas.
Plosta veidošana ir zinātne un māksla vienlaikus, bez pieredzējuša kuģu būvētāja tur nevar iztikt. Ir nepieciešams izvēlēties piemērotus kokus, noņemt mizu, nožuvēt tos pie ugunskura, piešķirt nepieciešamo formu. Sānu un priekšgalā tiek uzstādīti grēderi – kokaini trijstūri, uz kuriem balstās airi. Īpaša prasme ir ilgstošu airu izgatavošana, kuru garums sasniedz 4 vai vairāk metrus.
Nav šaubu, process ir ilgstošs un prasa prasmi darboties ar cirvi. Toties, kāda bauda ir skatīties uz paša rokām uzbūvēto “dreadnoughtu”! Pat “slaktiņiem” katamarānu airētāji (kuri jau sen ir savākuši savu vieglāko transportlīdzekli) apbīda ar apbrīnu gatavu ūdeņos nolaižamo kuģi.
Un, kad plosts pārliecinoši un droši iet pa rievām un ūdens viļņiem, kad komanda mierīgi un sinhroni, bez steigas strādā – nekāds rafts nespēj sniegt šādu estētisku baudījumu. Žēl! Mūsdienās redzēt īstu krievu plostu darbībā, ūdenī, – ir liels retums! Tie izzūd tāpat kā mamuti.
Plosta attēls uz upes - Čestera
Ūdens tūrista zinātkārais gars nevar dzīvot mierīgi (vismaz agrāk tā bija), tāpēc pastāvīgi parādās hibrīdas konstrukcijas.
Ideja ir cēla: radīt kaut ko vieglu, uzticamu, drošu, kas sastāv tikai no priekšrocībām? Minēsim tikai vienu pārliecinoši pārbaudītu ūdens transporta līdzekli – Česteru (nosaukums reģionāls, izplatīts Sibīrijā; citos reģionos tas var būt citāds). Tas sastāv no diviem šķērseniskiem baloniem, kas savienoti ar rāmi. Uz baloniem ir divi airētāji, kas sēž pretī viens otram, izmantojot katamarānu airus.
Patiesi, Česters veiksmīgi ievietojas starp plostu un katamarānu: liels ūdensizspaids (līdz ar to stabilitāte pret apgāšanos) un pārsteidzoša šķērseniskā manevrētspēja. Lūk īss ievads par dažādu veidu ūdens transportlīdzekļu konstrukciju un iespējām. Izvēlieties, ar ko sāksiet.
Bet neatkarīgi no jūsu izvēles, ticiet man: ūdens ekstrēmais tūrisms ir lielisks, tīri vīrišķīgs piedzīvojums, kas pārbauda jūsu izturību.
Video
Noskatieties video par nobraucienu ar katamarānu:
Visbīstamākais sporta veids Ūdens brauciens - tas ir bīstami. Bet kurš ir visbīstamākais sporta veids ? Top-10 zem attēla.
Tehnoloģijas ir attīstījušās: bez laivām un katamarāniem jūs varat izmēģināt aqua skiperi - to noteikti nenožēlosiet.
Atgriežoties pie sauszemes - kas ir rollersērfs
