Plānojot pirmo lēcienu ar izpletni, jūs, iespējams, neesat pilnībā pārliecināts, ko sagaidīt. Rinda standarta jautājumu par lēcieniem jau ir apskatīti citur, bet pastāv arī mazāk acīmredzami aspekti, kurus apskatīšu zemāk. Absolūti viss, kas jāzina iesācējam pirms pirmā lēciena, ir šajā rakstā.
Kādiem fiziskiem sajūtām jābūt gatavam izpletņlēkšanas laikā?
Sākšu tieši ar šo jautājumu, un runa nebūt nav par adrenalīnu, sajūsmu vai baudu. Ir daži svarīgi aspekti, kurus “kauns” jautāt instruktoram. Iespējams, arī jums šie jautājumi ir radušies.
1. Vai es varu normāli elpot brīvā kritiena laikā?
Noteikti. Gaisa spiediens netraucē ieelpot, bet lielākā daļa iesācēju elpošanu aiztur nervozitātes un adrenalīna dēļ. Elpošana atjaunojas pirmo sekunžu laikā pēc izkāpšanas no lidmašīnas. Retos gadījumos var rasties nervu spazmas, kas patiešām apgrūtina elpošanu. Šādās situācijās studentiem ieteicams kliegt pilnā balsī – plaušas refleksīvi ievelk gaisu un to ātri izlaiž, un pēc tam viss norit gludi.
2. Vai sāp, kad izpletnis atveras?
Filmās bieži rāda, kā izpletņlēcējs tiek “raustīts” izpletņa atvēršanas laikā, bet patiesībā tas nesāp. Apģērbs un ekipējums tiek maksimāli pielāgots jūsu izmēriem, tāpēc sajūta ir līdzīga vieglai jostas pievilkšanai ap vidukli.
3. Cik “skaļš” ir brīvais kritiens?
Brīvajā kritienā var dzirdēt tikai kliedzienus tieši pie jūsu ausīm. Tiklīdz izpletnis ir atvērts, jūs varēsiet normāli sarunāties ar instruktoru.
4. Kas notiek, ja man ir bail no augstuma?
4000 metru augstumā akrofobija (bailes no augstuma) nedarbojas. Tas ir tāpēc, ka visi objekti ir tik tālu, ka nav iespējams noteikt augstumu. Atveroties skatam, aina atgādina mākslas gleznu, nevis “kritiena punktu”. Sajūtas ļoti atšķiras no tām, kādas katrs akrofobs piedzīvo, piemēram, kāpjot pa stāvu kāpnēm, kad jūs redzat objektus sev blakus un aptuveni zināt to attālumu. Kad lidmašīna atrodas gaisā, akrofobija gandrīz visiem atkāpjas.
first-skydive-advice
Cits piemērs. Stāvot pie šosejas malas, jūs redzat garām braucošas automašīnas un izjūtat bailes no sadursmes briesmām. Taču, ja jūs uzkāpsiet augstā kalnā virs šosejas, mazās mašīnītes kustēsies lēni un sadursmes bailes mazināsies. Tā ir sava veida akrofobijas “relativitātes teorija”. Tādēļ jūs var traucēt jebkuras citas bailes, bet ne bailes no augstuma.
5. Vai izpletņlēciens līdzinās kritienam?
Patiesībā nē. Kritiena sajūta ilgs tikai dažas sekundes, līdz ķermenis sasniedz galējo ātrumu. Līdzīgu sajūtu var piedzīvot, izstiepjot roku pa automašīnas logu – neliels gaisa spiediens.
6. Kas notiek, ja man ir jūras slimība vai slikta dūša uz atrakciju kalniņiem?
Izpletņlēkšanas laikā nav kustības paātrinājuma no stacionāra punkta, tāpēc nav arī sajūtas par “krītošām iekšām”. Ķermenis ļoti ātri sasniedz galējo ātrumu un to saglabā. Reizēm tandēma lēciena laikā instruktors var veikt asus griezienus un spirāles, lai padarītu pieredzi ekstrēmāku, bet jūs varat vienkārši informēt viņu par savām bažām, un nolaišanās būs maksimāli vienmērīga.
Starp citu, pirms izpletņlēciena noteikti normāli paēdiet un paņemiet līdzi uzkodas gadījumam, ja būs jāgaida. Lecot tukšā dūšā, cukura līmenis asinīs ir zems, var reibt galva un stresa hormoni tikai pasliktina situāciju. Katra sevi cienoša izpletņošanās kluba teritorijā ir kafejnīca un iespēja papildināt ūdens krājumus, bet, kā saka, “paļaujies uz sevi”.
7. Cik ilgi ilgst lēciens?
Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: lidmašīnas veida, izkāpšanas augstuma un ķermeņa virsmas laukuma.
Saskaņā ar viena aerokluba metodiku:
- 10–15 minūtes lidmašīnā (viena dzinēja lidmašīna nepieciešamo augstumu sasniedz līdz 30 minūtēm).
- Izlekšana 2700 m augstumā (30 sekundes brīvajam kritienam) vai 4000 m augstumā tandēmam (60 sekundes brīvajam kritienam).
- Līdz 7 minūtēm zem izpletņa.
Padoms: pieņemot lēmumu, kurā vietā veikt pirmo lēcienu, pajautājiet, cik ilgs būs lidojums un kāds būs lēciens augstums. Jūs varat samaksāt vienu un to pašu summu vai nu par 30 minūšu lidojumu un lēcienu no 3000 m, vai par 15 minūšu lidojumu un lēcienu no 4000 m.
8. Kas iepako manu izpletni?
Vai jūs vēlētos sapakot savu izpletni pats? Droši vien nē… Tas ir sarežģīts uzdevums, kam nepieciešams precīzi ievērot norādījumus un pieredzi. Lai gan agrāk, kad bija tikai apaļi kupoli, to iepakošana ne tik ļoti ietekmēja atvēršanos, ar modernajiem spārnu tipa izpletņiem viss ir daudz sarežģītāk.
Izpletņa iepakošana
Konteinerus ar izpletņiem iesaiņo profesionāli iesaiņotāji (pakeri, rigeri vai iepakotāji). Pakers nevar uzņemties 100% atbildību par izpletnis atvēršanos, jo jūs krītat ar ātrumu 220 km/h, taču iesaiņotājs dod izpletņiem papildu iespējas pareizi atvērties. Lai jums atļautu iesaiņot izpletni pašam, būs jāiziet īpašs kurss un jāiegūst sertifikāts.
Zemāk esošajā video Aleksandra Mao Janku (Somija) demonstrē izpletņa iesaiņošanu. Profesionāls pakeris dalās dažos iesaiņošanas padomos:
Drošības jautājumi
Nav 100% drošu lēcienu ar izpletni. Šis fakts ir jāpieņem.
Tandēma lēciens ir visdrošākais un mierīgākais iesācējiem (statistika 10 gadu laikā ASV – 3 nelaimes gadījumi uz 1000 lēcieniem). Citos avotos minēts, ka nāves iespējamība ir 1 pret 500 000. Risks vienmēr pastāv, tomēr tas tuvojas nullei, ja tiek izmantots kvalitatīvs un mūsdienīgs ekipējums, atbildīgs iesaiņotājs un precīzi ievērotas lēcēju centra personāla instrukcijas.
Dažādos aeroklubos lēciena procedūra var nedaudz atšķirties. Piemēram, pastāv “statiskās līnijas” (static line) metode – izpletnis atveras bez jūsu līdzdalības ar lidmašīnai pievienotas tērauda stieples palīdzību. Tandēma lēcienos šī metode netiek izmantota, tomēr labā ekipējumā ir uzstādīti īpaši AAD sensori (automātiskās izpletnis atvēršanas ierīces), kas kritiskā situācijā atvērs izpletni jūsu vietā.
Static line metode
Ieteikums: nevajadzētu izvēlēties lētāko lēcēju centru. Ja cena ievērojami atšķiras no konkurentiem, tas var liecināt par mazāku augstumu vai novecojušu aparatūru. Šis ir ļoti dārgs bizness ar mazu elastību cenu ziņā.
Kas notiks, ja izpletnis neatvērsies?
Ir arī rezerves izpletnis. Gadījumi, kad abi izpletņi neatveras, ir ārkārtīgi reti visā šī sporta vēsturē. Par šādu iznākumu pat nav vērts hipotētiski domāt. Savu pirmo lēcienu jūs veiksiet tandēmā ar pieredzējušu instruktoru, kurš ir veicis vismaz 1000 lēcienus – viņš pārzina visas nestandarta situācijas un tiks ar tām galā.
Prasības lēcienam
Vecums ir jānoskaidro konkrētajā lēcēju centrā. Dažos aeroklubos ļauj lēkt tandēmā no 8 gadu vecuma ar vecāku rakstisku atļauju, citos ir strikts ierobežojums no 16 gadu vecuma. Bez personu apliecinoša dokumenta ar dzimšanas datumu jūs netiksiet lēcēju centrā. Maksimālais vecums Latvijā nav regulēts (ASV tas ir 55 gadi solo lēcieniem).
Svaram un augumam ir nozīme: līdz 108 kg un līdz 211 cm tandēma lēcienam. Šie rādītāji var atšķirties atkarībā no izmantotā aprīkojuma. Detalizētu skaidrojumu ierobežojumiem iesaku izlasīt Čikāgas lēcēju kluba blogā .
Medicīniskie indikatori ir jutīga tēma. Uz vietas tiek izmērīts asinsspiediens un svars, bet pārējo lemj atbildīgā persona. Nav ieteicams lekt, ja jums ir diabēts, astma, nieru problēmas vai ir bijuši sirdslēkmes. Tas ir nopietns stress, un nav nekādu tādu sajūtu, kuru dēļ būtu vērts riskēt ar dzīvību.
Brīvā kritiena un nolaišanās noteikumi
Pareiza ķermeņa anatomiskā forma brīvā kritiena laikā ir “banāns”. Naba jāvirza tuvāk zemei; precīzāk to pateikt nav iespējams. Nolaižoties jums būs jāpaceļ kājas, lai instruktoram būtu vieglāk pareizi nolaisties. Skatieties uz horizontu, nevis uz kājām (sarežģīts izpildāms uzdevums iesācējam).
Nolaižoties labāk skriet vai piezemēties uz sēžamvietas?
Solo lēcienā, kad sasniedzat aptuveni 6 metrus virs zemes, ieņemiet stāvokli ar paceltām kājām L burta formā. Kad pietuvināsieties zemei, nolaidiet kājas un, pieskaroties zemei, nedaudz atslābinieties atpakaļ un skrieniet. Tandēma lēcienā vienkārši dariet to, ko saka instruktors.
Правильное приземление в тандеме (L-образное положение ног)
Precīzi izpildiet visu, ko saka instruktors. Viņš ir lecis vismaz 1000 reižu un joprojām ir dzīvs – tāpēc ir jēga pilnībā viņam uzticēties. Piezemēšanās būs daudz maigāka un vienmērīgāka, nekā jūs iedomājaties, tāpēc nav jāuztraucas.
Apģērbs un apavi
Daži izpletņlēkšanas klubi piedāvā savus kombinezonus no izturīga poliestera, kas uzvelkami virs jūsu apģērba, lai to nesasmērētu vai nesabojātu piezemēšanās laikā. Bet visbiežāk lēciens notiks tajā apģērbā, ar kuru jūs ieradāties.
Galvenā prasība: apģērbam lēcienam ar izpletni jābūt maksimāli ērtam un jāļauj viegli kustēties. Tam jāļauj brīvi pietupties, izliekties “banānā” un pacelt rokas, neatklājot vēderu. Sporta kostīms var būt labs risinājums, ja tas nav pārāk liels un neturas tikai pie gurniem.
Apavi var nolidot lēciena laikā, tāpēc tiem jābūt labi nostiprinātiem. Nav ieteicami zābaki ar āķiem. Piemēroti ir augsti kedas, tenisa apavi, sporta apavi, martinsa zābaki un taktiskie apavi ar elastīgu zoli.
Nedrīkst būt atklātas ķermeņa daļas – tikai garas piedurknes un bikses, lai gan dažkārt to neuzrauga tik stingri. Daži instruktori var prasīt nostiprināt piedurkņu un bikšu galus ar līmlenti vai elastīgu saiti – par to vēlams interesēties pirms došanās uz lēcēju centru. Protams, jāņem vērā arī laikapstākļi, tomēr debesīs vienmēr ir aukstāks.
Optiskās brilles ir iespējams nēsāt, jo jums izsniegs aizsargbrilles, kuras var uzlikt virs jūsu brillēm. Lielākā daļa klubu piedāvā šādu ekipējuma vienību, taču to pateicīgi būtu noskaidrot iepriekš. Dažus jautājumus iespējams saņemt pilnīgu atbildi tikai izpletņlēkšanas klubā, jo vienmēr pastāv vieta korporatīvajiem noteikumiem. Tāpēc nebaidieties pārjautāt jebkuru sīkumu. Veiksmi!
