Sākumā bija Jūra. Precīzāk, bija Okeāns un bija Cilvēki. Un reiz viņi satikās – varenais Okeāns un cilts cilvēku, kuri nolēma atstāt zemi un dzīvot ar jūru. Šī cilts saplūda ar jūru un pieņēma to kā savu dzīvesvietu. Viņiem vairs nebija vajadzīgas cīņas par kontinentu teritorijām – viņiem bija neskaitāmas salas un neizmērojams okeāns.
Tā radās Polinēziešu rase, kura piedzimstot un mirušot uz laivām tikpat dabiski kā uz savu salu zemes, pieņēma Jūru un tās iemītniekus tā, kā mēs pieņemam Mežu.
Gravīra 1866 ar havajiešu sērfotājiem
Šie cilvēki pieņēma jūru un iemīlēja tās viļņu spēli. Neviens, izņemot viņus, nespēja – un nekad arī nevarētu – iejāt viļņā. Okeāns un Cilvēki izdomāja kopēju spēli – sērfošanu. Cilvēkam tā ir gan sports, gan spēle, tā līdzinās dejai – bet prasa ne tikai kustību koordināciju, bet arī ievērojamu drosmi. Okeāns izaudzināja īstus medniekus un karotājus, dāvājot tiem spēku un veiklību.
Sērfošana. Sākums
Pirmajā brīdī sērfošana šķiet vienkārša, un tomēr eiropiešiem, kuri pirmoreiz to redzēja, tā nemaz tik viegli nepadevās – pārāk atšķirīga bija kustību kultūra atturīgajam “kulturētajam” eiropietim un brīvi kustīgajam, elastīgajam polinēzietim.
Tiem, kuri vēlas apgūt sērfošanu , ir svarīgi saprast, ka nav un nevar būt statisku pozīciju un nemainības kustībā ar vilni – tas ir dzīvs un mainīgs, un ir jāprot ar to saplūst, “sadzirdēt” Jūru savā iekšienē, kļūt par daļu no viļņa, spēlēties ar to.
Ikviens, kurš vēlēsies attīstīt savu ķermeni, var iemācīties sērfošanu – nepieciešami vien piemēroti apstākļi un skolotājs. Jo vecā havajiešu gudrība ir vienkārša:
“Dodoties uz sērfošanu, ņem līdzi draugu – tas divkārt samazina iespēju, ka tevi apēdīs haizivs.”
Varbūt viņi domāja, ka haizivs apēdīs draugu, kurš gan zina? Bet, visticamāk, viņi norādīja, ka draugs neļaus noslīkt.
Inventārs un viļņi
No inventāra būs nepieciešama gara (apmēram trīs metrus) plata dēlis – longbords . Tas ir ļoti stabils un nepiekāpjas ķermeņa svara priekšā, kā arī nav nepieciešami lieli viļņi, līdzīgi īru viļņiem . Uz tā var kļūdīties, nebaidoties iegūt sāpīgu triecienu pa galvu – tomēr dēlis ir salīdzinoši viegls, un iesācēji brauc uz zemiem viļņiem.
Daži pat pavada laiku braucot uz ēdamzālēs izmantotām paplātēm – šai izklaidei lepni sauc par “tray surfing”.
Detalizēti par dēļiem lasiet Gida ceļvedī par sērfošanas dēļiem .
Tomēr, mācoties, neliels daudzums jūras ūdens būs jānorij visiem – tāda ir maksa par iespēju kļūt par savējo Okeānā.
Vajadzīgas arī “pareizās” viļņi; brauciens uz gara, gluda viļņa var ilgt no 20 līdz 250 metriem. Iesācējam labāk izvēlēties zemu vilni – ap pusotra metra augstumā. Teorija ir vienkārša:
- Peldēt tālāk, var guļus vai sēdus uz dēļa;
- Apgulties uz dēļa vēderu, vienmērīgi sadalot uz tā ķermeņa svaru. Galvenais, lai balansa punkts būtu nulle – nedz priekšgals, nedz pakaļgals nedrīkst nogrimt zem ūdens.
- Peldēt ar rokām, noskatot pareizo vilni okeānā .
- Ieraudzījot vilni, pagriezties pret krastu un peldēt ļoti ātri. Vilnis jāķer, kad dēlis jau ir paātrinājies. Grūtība ir tajā – satvert vilni, tas ir, atrasties vajadzīgajā laikā, vietā un ar nepieciešamo ātrumu. Kad ķermenis divreiz vai trīsreiz pieļauj kļūdu un tad “noķer” vilni, tas “iemācās”, un turpmāk jau viss būs vieglāk – kā līdzsvaru mācoties braukt ar velosipēdu.
- Kad vilnis satver dēli, mazliet pārvietojiet sava ķermeņa svaru, pacelot dēļa priekšgalu, lai tas neiekristu ūdenī, bet smuki šļūktu pa vilni.
- Kad dēlis “nostājas” uz viļņa, sērfotājs arī var piecelties uz kājām.
Latvijā sērfošanas mācības notiek pie Azovas un Melnās jūras, Tālo Austrumu reģionā, Pēterburgā, bet labākie viļņi pasaulē ir pie Havaju salām, Kalifornijā, Austrālijā un Francijas pludmalēs .
Vindsērfings: dēlis ar buru
Pagājušā gadsimta 60. gados divi kalifornieši – jūrnieks Džimijs Dreiks un klasiskās sērfošanas entuziasts Hoils Šveicers – izdomāja dēlim pievienot buru.
Vindsērfings
Lai nodarbotos ar vindsērfingu, nav nepieciešami viļņi, ir vajadzīgs tikai vējš. Protams, iespējams arī braukt pa viļņiem (“wave riding”). “Wave riding” tiek uzskatīts par visspilgtāko un tehniskāko sērfošanas paveidu, jo ir jāspēj kontrolēt vilni, sevi, vēju un buru.
Vindsērfinga veikšanai nepieciešama liela dēle ar švertu – izbīdāmu vai salokāmu ķīli. Apmācība notiek uz gluda ūdens un pie vāja, taču stabila un nemainīga vēja. Raupjāk izsakoties, tas ir stāvošs mini-jahta.
Bet, ja vējš ir spēcīgs, tāpat kā Anglijā , tad nevis cilvēks notur līdzsvaru uz dēļa un ar buru ķer vēju, bet gan vējš notur buru, kamēr cilvēks “gulstas” uz buras, kas “savāc” vēju.
Sākuma līmeņa vindsērfinga entuziastiem Krievijā piemēroti vietējie ūdenskrātuves. Apmācība pieejama Sanktpēterburgā un netālu no Maskavas pie Pleščejevas ezera.
Gada garumā ar to nodarbojas un mācās arī Ēģiptē, Hurgadā. Labākās vietas vindsērfingam pasaulē ir Polinēzija, Kanāriju salas, Dienvidāfrikas Republika (DĀR), Austrālija. Tur ir gan viļņi, gan pastāvīgs un vienmērīgs vējš.
Esmu sagatavojis sarakstu: Labākās filmas par sērfošanu un sērferiem.
Kaitserfings
Bura – tas ir labi, bet izpletņa vilkme ir vēl labāka!
Un vēl labāk velk gaisa pūķis – tā iedomājās kāds vindsērfinga entuziasts. Ilgi nedomājot, viņš piespieda vēju “strādāt”, izmantojot gaisa uzkabi. Kaitam nav nepieciešami asistenti tā palaišanai un nolaišanai – vajadzīgs tikai vējš. Šī izklaide ļoti līdzinās pūķa palaišanai – tikai tagad pūķim neskrienat jūs.
Kaitserfingam jāapgūst braukšana ar lielu dēli (“directional”) un ne pārāk lielu kaitu (ne vairāk kā 9 kv. m platībā). Vēlams, lai tuvumā nebūtu koki, elektrības līnijas un cilvēki, kā arī, lai būtu stabils spēcīgs vējš augstumā un instruktors blakus.
Tāpat jānoskatās mācību video un uz sauszemes jāapgūst prasmes ar pilotēšanas kaitu. Šo sporta veidu nav ieteicams apgūt patstāvīgi.
Veiksērfings
Šis ir sērfošanas paveids, kur mākslīgos viļņus rada speciāls kuteris. Ne visiem ir paveicies dzīvot okeāna piekrastē! Un sērfošana ar tās “pēctečiem” ir jau vairāk nekā sports – tā ir dzīvesveids, domu veids, darbība, pasaules uzskats un gandrīz reliģija… Bet pats galvenais – tas ir milzīgs segments pasaules industrijā!
Lai nodarbotos ar jebkāda veida sērfošanu, ieteicams iegādāties hidrotērpu (hidrokrekliņu), jo pat siltā ūdenī mēs ātri un neapzināti izjūtam aukstumu, īpašus apavus, kas pasargā kājas no asiem koraļļiem un akmeņiem, kā arī ķiveri.
Un – uz priekšu! Sākumā bija Okeāns. Okeāns tevi gaida!