Sērfošanas filozofija
Sērfošana – skaists, dinamisks sports, kas kļūst arvien populārāks.
Kāda ir tā nozīme?
Kāda ir viļņu iekarotāju dzīves filozofija?
Kāpēc sērfošana piesaista arvien jaunus sekotājus?
Aktīvs dzīvesveids
Veselīgs dzīvesveids sērfošanā
Pasaule, kas piepildīta ar gudrajam mašīnām, arvien vairāk atbrīvo cilvēku no fiziskām aktivitātēm.
Lielāko dienas daļu cilvēks pavada sēžot: darbā, transportā, mājās. Pat atvaļinājumā lielākā daļa cilvēku nododas garlaicīgai atpūtai guļot hamakos vai pludmalē.
Nodarbojoties ar sērfošanu, cilvēks vienmēr ir kustībā. Iesaistīti visi muskuļi, enerģijas patēriņš ir tik liels, ka nepieradušiem pēc nodarbībām rodas nogurums un miegainība. Tas ir signāls par fiziskās sagatavotības trūkumu.
Pēc atgriešanās no sērfošanas nometnes mājās īpaši spilgti izjūtama atšķirība starp aktīvo un pasīvo dzīvesveidu.
Tomēr emocionālais pacēlums un paaugstināts dzīves tonuss motivē cilvēku turpināt nodarboties ar sportu.
Lielākā daļa sērfošanas ceļojumu dalībnieku pēc atgriešanās būtiski maina dzīvi, pievēršoties aktīvākam dzīvesveidam.
Lieliska fiziskā forma
Fiziskā forma sērfošanā
Jo labāka fiziskā forma, jo mazāk iespēju gūt traumas, vairāk iespēju “ķert” viļņus un gūt prieku no slīdēšanas. Sērfošana veicina aktīvas ūdens nodarbības.
Noderīgāk ir nevis vienkārši šļakstīties baseinā, bet apgūt pareizas peldēšanas prasmes trenera vadībā un mācīties nirt ar elpas aizturēšanu.
Šīs prasmes dažkārt kļūst izšķirošas sportistam. Vēl labāk, ja trenējaties peldēt atklātā okeānā.
Sērfošanas pamatā ir sarežģīti koordinētas kustības.
Jebkuri vingrinājumi koordinācijai un līdzsvara izjūtai palīdz labāk kontrolēt dēli. Labākajiem sērfotājiem vienmēr ir lieliska stiepšanās un lokanība. To veicina austrumu cīņas mākslas, joga, vingrošana.
Izturību palielinās kardiotreniņi: skriešana, riteņbraukšana. Visātrākais progress novērojams tiem, kuri nodarbojas ar nopietnu peldēšanu, dejošanu, akrobātiku, lēkšanu uz batuta vai Pilates.
Sērfošanas laikā dabiski mainās uztura paradumi. Intensīvas slodzes veicina organisma attīrīšanos un mākslīgo produktu noraidīšanu.
Cilvēks sāk izvēlēties veselīgu pārtiku, tīru ūdeni un dabīgas sulas, izvairoties no produktiem ar garšas pastiprinātājiem un krāsvielām.
Sērfošanas ceļojuma laikā sportists var zaudēt 3-10 kg, ēdot bez ierobežojumiem. Skaists, tonizēts ķermenis sniedz neaprakstāmu viegluma sajūtu, pārliecību un lepnumu pašam par sevi.
Atpūta un atjaunošanās
Atpūta sērfošanā
Sērfošana māca nopietni pievērsties atpūtai un organisma atjaunošanai.
Nogurums un vājums okeānā ir nepieņemami. Enerģiju patērējošas aktivitātes ir jādozē, jāizvairās no pārtrenēšanās.
Izveidojas ieradums klausīties savā ķermenī un periodiski atjaunot spēkus ar masāžu, iesildīšanās vingrinājumiem, pastaigām un mierīgu peldēšanu.
Nepieciešamas arī pauzes treniņos ar pilnīgu relaksāciju un miegu. Atpūtas un atjaunošanās dienas nav vājuma pazīme, tās ir profilakse izsīkšanai un stresam.
Nakts izklaides ir organisma atjaunošanās ienaidnieks. Laba tradīcija ir sākt dienu agrā rītā, lai ideālos apstākļos pasērfojiet – tas atbilst cilvēka bioloģiskajam pulkstenim.
Labākais variants ir tad, kad jūs negalezējoties aizmiegat, mostaties bez modinātāja un no rīta jūtat spēka un enerģijas pieplūdumu.
Sports intelektuāļiem
Intelekts sērfošanā
Ekstrēmā nodarbošanās prasa spēju “lasīt” okeānu, zināšanas par laika apstākļiem, aprīkojumu un vietējiem dabas apstākļiem.
Prognozēšana samazina trauksmes līmeni un palielina pārliecību.
Ūdens stihija nepiedod kļūdas.
Starplaikos starp sesijām, sēžot pludmalē, sērfotāji vēro citus, mācoties no viņu prasmēm.
Izzinot okeānā notiekošo procesus, cilvēks zaudē bailes no ūdens stihijas.
Bailes pārvarēšana
Bailes sērfošanā
Attālināšanās no dabas rada nepamatotas bailes uz upes, mežā vai sastopoties ar jebkuru dabas stihiju.
Ikviens sērfošanas iesācējs pazīst paralizējošas bailes. Ja tām ļaujas, bailes var pāraugt panikā, kas apdraud kontroli pār situāciju.
Pieredzējuši sērfotāji saka, ka bailes ir dabiska reakcija uz briesmām un galvenais izdzīvošanas stimuls, taču emocijām jābūt kontrolējamām, tāpat kā visam citam.
Okeāna milzīgo viļņu iekarotājs Lērds Hamiltons iesaka nebēgt no savām bailēm, bet gan tām stāties pretī.
Baidāties no haizivīm? – uzziniet visu par tām un satieciet kādu reālajā ūdenī.
Pieredzējuši braucēji ir cilvēki, kuri ir uzvarējuši savas bailes. Lidojums gaisā pēc katapultas, sērfinga dēļa zaudēšana, trieciens pret sēkli, apgāšanās un ilgstoša uzturēšanās zem ūdens – piedzīvojot to visu, neviļus kļūsti garā spēcīgāks.
Sērfošanai ir nepieciešama līdzsvars starp fizisko veselību un psiholoģisko gatavību.
Stress un risks
Risks sērfingā
Sērfings ir lielisks līdzeklis pret stresu un depresiju.
Uzskats, ka ekstrēmais sports ir saistīts ar nervu spriedzi un tāpēc kaitīgs, ir nepareizs. Tajā organisms iemācās adaptēties nervu slodzēm un mobilizēties.
Nokļūstot ekstrēmās situācijās atkārtoti, braucējs to uztver jau kā parastu lietu. Sērfingā iemācītā stresa noturība palīdz saglabāt mieru un līdzsvaru arī ikdienas dzīvē.
Ikdienas adrenalīns, ko saņem okeānā, aizdzen prom garlaicību.
Sportists momentā pieņem lēmumus mainīgu faktoru apstākļos: vēja (pamēģiniet stāvēt kājās britu vēju priekšā!), viļņa, dēļa kustības un sava ķermeņa.
Havaju sērfotājs Vudijs Brauns atzinās, ka viņam patika pietuvoties nāvei iespējami tuvāk un pēc tam no tās izslīdēt. Tas bija viņa dzīves prieks.
Ekstrēms ir risks, ko pavada nenoteiktība un brīvas izvēles stāvoklis bez rezultāta garantijas. Šeit visu izšķir meistarība un precīza aprēķināšana. Jo lielāks risks, jo dārgāka ir uzvara.
Pozitīvās emocijas
Emocijas sērfingā
Havaju sērfotājs Džerijs Lopess atzīmēja, ka sērfings spēj nekavējoties uzlabot garastāvokli. Iemesls tam var būt skaists vilnis vai vienkāršs manevrs.
Zināms sportists salīdzināja vilni ar mūziku, bet labi dēli – ar iemīļotu deju partneri.
Slīdēšana pa ūdens virsmu izraisa pozitīvo emociju vētru: iedvesmu, brīvības un lidojuma sajūtu, gravitācijas pazušanu.
Tas nav tikai prieks; pēc braucēju domām, tam ir arī garīgā sastāvdaļa, kas to atšķir no citiem aizraujošiem hobijiem. Šī unikālā sajūta atkal un atkal aicina ūdenī.
Iemesls ceļojumiem
Sērfošanas ceļojumi
Meklējot interesantus viļņus, ekstrēmistu piedzīvojumu meklētāji ceļo pa pasauli, iepazīstot jaunas vietas, piemēram,
Biaricu
.
Elpu aizraujošas ainavas, vēstures liecības, senas tradīcijas kļūst par piedzīvojumu bagātu ceļotāju dzīves sastāvdaļu un spilgtām atmiņām.
Tomēr spēcīgākais iespaids rodas, iepazīstot skaistus, drosmīgus, spēcīgus un harmoniskus cilvēkus, kuri dalās kopīgajās vērtībās.
Sērfošanas klubos un piekrastēs valda burvīga atmosfēra – jaunība, sacensību gars un savstarpējs atbalsts.
Tas ir aktīvu cilvēku pasaule, kuri alkst piedzīvojumu un ir gatavi mainīt sevi. Jaunie braucēju pazīstamie bieži kļūst par uzticamiem draugiem.
Izzinot pasauli un apkārtnē esošos cilvēkus, ceļotājs dziļāk izprot sevi.
Nevajadzētu liegt sev prieku apmeklēt Albufeiru , Balealu .
Kā sērfings maina raksturu
Rakstura veidošanās sērfingā
Daudzi sportisti runā par pašpilnveidošanos un vēlmi sasniegt lielus mērķus.
Dažus iedvesmo rekordisti, kas iekarojuši milzīgus viļņus, piemēram, īru , citus – meistari ar elegantu stilu un virtuoziem trikiem.
Lērds Hamiltons saka, ka viņš visu savu dzīvi strādā pie savām vājībām, līdz tās pilnībā izzūd, un iesaka citiem darīt to pašu.
Cīņa ar nekontrolējamo stihiju prasa koncentrēšanos un pašatdevi.
Lielā viļņoja Siona Miloski draugs stāsta, ka viņš savā dzīvē neko nedarīja pavirši vai pusspēkā. Tas bija – viss vai nekas! Detalizēta katra soļa pārdomāšana un ievērojama centība darbībā! Sions augstu vērtēja doto vārdu un sekmīgi ievēroja principiālu pieeju dzīvei.
Sērfings māca izturību un aprēķinu. Ko vērts ir lēciens pēc garas gaidīšanas uz pirmā skaistā viļņa! Bet, ja krītat, visas pārējās viļņi uzgāzīsies jums uz galvas.
Vēl viena būtiska īpašība – pacietība. Tā vajadzīga ne vien iesācējiem.
Tehnikas vai stila uzlabošana prasa ilgu laiku. Lai padarītu kustības graciozākas, braucēji izmanto videokameras.
Ja nav sistēmas nodarbībās, pēc laika būs jāsāk visu no nulles. Labākie sērfotāji gadiem izkopj savu meistarību.
Ekstrēmo sportu pārstāvji ir izstrādājuši savus uzvedības, drošības un aprīkojuma noteikumus. 2006. gadā tika publicēts “Sērfotāja kodekss”, kuru sarakstīja Šons Tomsons un Patriks Mozers, kas māca atbildību un principialitāti šajā bīstamajā nodarbē.
Dzīves filozofija
Filozofija sērfošanā
Sērfošana maina skatījumu uz ierasto dzīvi. Visi rideri ir nedaudz filozofi.
Pastāvīgi riskējot, viņi neviļus aizdomājas par dzīves galvenajām vērtībām un savu aicinājumu tajā.
Tie ir stipri cilvēki, kuri apzinās, ko viņi vēlas.
Grāmatā „Dzīve pāri malām” Gregs Nolls sevi nosauca par „laimīgu puisi”, jo „darīja tikai to, ko mīlēja”.
Lērds Hamiltons uzskata, ka kaislība jāatrod sevī, neņemot vērā citu cilvēku nodarbošanos.
Piedāvājam vēl dažus dzīves principus no slaveniem sērfotājiem .
- Hamiltons apgalvo, ka mūsu galvenais ienaidnieks ir telpā starp mūsu ausīm. Ja mēs kaut kādu domu perinām, mēs tai dodam dzīvību.
- Džerijs Lopess dalās ar savu principu: pirms kādu kritizēt, viņš sevi ieliek šī cilvēka vietā un cenšas saskatīt pasauli ar viņa acīm.
Sports māca nepadošanos, virzīšanos uz priekšu, jo vienmēr atradīsies lielāks vilnis. Pretējā gadījumā jūs ripojat lejup.
Sērfošana un ilgmūžība
Ilgmūžība sērfošanā
Pastāv uzskats, ka sērfošana ir veselīgu un jaunu cilvēku nodarbošanās.
Daudzi slaveni rideri uzskata, ka sērfošanai nav vecuma ierobežojumu, ierobežojumus cilvēki sev nosaka paši.
Lērds Hamiltons 50 gadu vecumā iekaroja viesuļvētru vilni Teahupoo, bet Gary Lindens 65 gadu vecumā izaicināja draudīgos „Žokļus” Havaju salās un uzvarēja.
Slavenā havajiešu sportiste Anona Napoleone jaunībā daļēji paralizēta, tomēr pievērsās sērfošanai. Filmēšanas laikā viņa brauca ar sērfa dēli 60 gadu vecumā.
Par sporta veterāniem, kuri „seko savam laimei” un lieliski stāv uz dēļa , stāstīts dokumentālajā filmā par sērfošanu Surfing for Life.
- Viņas tautietis, sērfotājs Vūdijs Brauns, 59 gadu vecumā uzstādīja augstuma rekordu paraplānā, paceldamies 3810 metru virs zemes. 88 gadu vecumā viņš sāka strādāt rehabilitācijas centrā, bet uz viļņiem slidoja līdz pat 91 gadu vecumam.
- Kalifornijas fotogrāfs un sērfotājs Džons Bols slidoja ar skrituļdēli 92 gadu vecumā.
Ilgmūžīgie sportisti palika uzticīgi sērfošanas principiem: galvenais – apzināt savu potenciālu, katru dienu sasniegt vairāk un nepadošanās! Varonīgo ekstrēmistu dzīves turpina iedvesmot cilvēkus uz lieliskiem darbiem, iedvešot ticību cilvēka neierobežotajām iespējām!
