freediving-girl
Pieredzējuši frīdajveri jūtas līdzsvaroti, mierīgi un pārliecināti, kad nirst. Bez elpošanas iekārtām jūs varēsiet sajusties ūdens ielokā kā mātes klēpī, brīvi pievienoties okeānam kā draugs, nevis nevēlams viesis. Viena stunda frīdajvinga tiekšanās laikā var izdzēst veselu nedēļu rūpju un spriedzes. Kā sākt nodarboties ar frīdajvingu?
Frīdajvings un dabas dotumi
Cilvēkiem ir dabiska spēja pielāgoties frīdajvingam. Viens no interesantākajiem refleksiem ir “zīdītāju niršanas reflekss” – sejas iegremdēšana ūdenī automātiski palēnina sirdsdarbību. Kā arī, ir dažādas tehnikas un dabiskas adaptācijas, kas palīdz pagarināt niršanu.
Mūsu liesa atbrīvo papildu asins šūnas, muskuļi un asinsvadi saraujas, nodrošinot smadzenēm un sirdij papildu skābekli. Jau pēc dažām nedēļām frīdajvinga nodarbību laikā var sajust būtiskas izmaiņas.
Zīdītāju niršanas reflekss
Kamēr pieredzējušāki nirēji var nirt dziļāk un ilgāk, jūsu 45 sekunžu niršana 10 metru dziļumā jau ir lielisks rezultāts, jo lielākā daļa okeāna dzīvības un skaistuma koncentrējas tieši šajā dziļuma līmenī. Nav daudz iemeslu nirt dziļāk. Pat iesācējiem 45 sekundes ir pietiekami, lai saplūstu ar zivju pulku, uzņemtu fotogrāfijas un piedzīvotu daudz pozitīvu emociju mazāk nekā vienas minūtes laikā. Pamata niršanas tehniku var apgūt pāris nedēļu laikā, dažiem pietiek tikai ar dažām dienām.
Frīdajvings ar haizivīm
Sportiska kondīcija nav nepieciešama, lai baudītu frīdajvingu, jo tas galvenokārt prasa līdzsvarotu prāta stāvokli (vai vēlmi to sasniegt). Jūsu mērķis ir harmonija ar ūdeni, nevis cīņa ar to. Kad apgūsiet niršanas pamatus, sapratīsiet, ka ūdens gandrīz nemaz nepatērē enerģiju. Mierīgi un pārliecinoši jūs izvēlēsieties, kādu dziļumu un laiku veltīt niršanai, un nepamanīsiet, ka jūsu sākotnējās 15 sekundes jau būs pārvērtušās 30, un ar 45 sekundēm pietiks pārliecinātai niršanai 10 metru dziļumā.
Kā apgūt frīdajvingu?
Frīdajvingu var apgūt bez traumām un panikas, ja jums ir blakus pieredzējis cilvēks, kurš iepazīstinās ar dažāda veida aprīkojumu, parādīs pamata elementus un soli pa solim apmācīs. Plašāk par frīdajveru treniņiem lasiet šajā rakstā.
Daži soļi, lai sāktu:
- Nekad nenirstiet vienatnē – tas ir zelta likums.
- Izvēlieties ērtu masku un elpošanas caurulīti, apsēdieties pie baseina malas un pierodiet pie aprīkojuma – izmēģiniet elpot caur caurulīti.
Kā sākt frīdajvingu - Ieejiet baseinā ūdens līmenī līdz viduklim, iegremdējiet galvu ūdenī un turpiniet elpot.
- Frīdajveriem ir divas pozīcijas – horizontālā un apgrieztā. Pāreju horizontālajā pozīcijā veiciet, turoties pie baseina malas un iegremdējot seju ūdenī. Elpojiet lēni un dziļi, lai kompensētu elpu, kas izplūst no caurulītes.
Kā apgūt frīdajvingu - Iegremdējiet galvu, un ļaujiet mazam ūdens daudzumam iekļūt caurulītē. Turpiniet elpot, pēc tam lēnām uzkrājiet pietiekami daudz gaisa, lai ar strauju izelpu izspiestu ūdeni no caurulītes.
- Ieelpojiet dziļi, pilnībā iegremdējiet galvu ūdenī un ļaujiet caurulei piepildīties ar ūdeni. Nemainot horizontālo stāvokli, paceliet galvu virs ūdens virsmas un strauji izpūtiet ūdeni no caurulītes.
Frīdajvinga caurules tīrīšana - Tagad jūs esat gatavs vissvarīgākajam vingrinājumam frīdajvingā – embrija pozai. Sajūtas, kuras iegūsiet šī vingrinājuma rezultātā, palīdzēs atrast psiholoģisko stabilitāti. Šī stāvokļa stabilizēšana ir būtiska, un pie tā vienmēr jācenšas katrā niršanas reizē. Elpojiet caur caurulīti, balansējiet ūdenī embrija pozā un pilnībā atslābinieties.
- Praktizējiet pareizu niršanas tehniku.
Frīdajvera niršana
Elpošanas aiztures attīstības tehnikas aprakstītas rakstā Kā tiek sasniegti elpošanas aiztures rekordi ūdenī .
Peldēšanas stili frīdajvingā
Frīdaiveri praktizē trīs peldēšanas stilu ar pleznu sitieniem: “plivināšanās” stilu (flutter), vardes sitienu un delfīna stilu. Jūs lielāko daļu niršanas izmantosiet plivināšanās stilu. Vardes sitiens (frog) ir lēnākais no visiem trim stiliem, tas ļauj atslābināt nogurušos muskuļus pēc flutter tehnikas izmantošanas. Delfīna sitiens (dolphin kick) ir lieliski piemērots īsām, intensīvām distancēm.
Plivināšanās stils:
Vardes stils:
Delfīna stils:
Veiciet īsus kāju sitienus, nemēģinot locīt pleznas vairāk nekā par 30 grādiem. Ja jūsu sitieni ir pārāk intensīvi un pārmērīgi locīs pleznas, radīsies ūdens pretestība un jūs nevajadzīgi tērēsiet enerģiju. Tā vietā izmantojiet ātras, mazas amplitūdas kustības plašu sitienu vietā. Frīdaivinga veidi ir aprakstīti rakstā Kas ir frīdaivings?
Niršanas tehnika
Niršana frīdaivingā ir sarežģīta kustība, kuru viegli apgūt, taču tai ir fundamentāla nozīme. Kad apgūsiet šo pamatu, varat koncentrēties uz smalkākām detaļām: elpošanas kontroli un peldēšanu ar pēc iespējas mazāku pretestību (streamlined swimming). Vienā plūstošā kustībā jūs veicat dziļu ieelpu, liecieties, “izlaidiet ausis” (prāna izlīdzināšana) un slīdat vertikāli uz leju. Tas izskatās līdzīgi kā “ideāls desmitnieks” lēcienos no tramplīna - pēc lēciena uz ūdens virsmas redzamas vien mazākās vilnītes.
Lai saprastu, kā darbojas niršanas mehānisms, varat to izmēģināt uz gultas: apgulieties uz vēdera. Nostājieties pie malas un balansējiet vidukļa zonā. Tagad nolaidiet labo roku un paceliet kreiso kāju – svara pārdalīšana liks jūsu ķermenim kustēties uz leju.
Kā pareizi izlīdzināt ausu spiedienu
Lai izvairītos no barotraumām, ir jāsagatavo ausis spiediena izmaiņām zem ūdens. Parasti palielinātu spiedienu mēs automātiski izlīdzinām, vienkārši norijot siekalas vai pat žāvājoties – kad tiek izstiepti mīkstie aukslēju audi, aizveras Eustāhijas cauruļu vārsti, gaiss ieplūst vidusausī un izveidojas līdzsvars, ko pavada kluss klikšķis. Ir vairāki veidi, kā atvērt Eustāhijas caurules un izlīdzināt spiedienu, taču šajā rakstā apskatīsim tikai vieglākos no tiem.
Vienkārši veidi, kā izlīdzināt ausis:
- Aizspiediet degunu un norijiet siekalas. Šī metode ir laba, kad veicat pacelšanos.
- Vienlaikus izpūtiet gaisu caur aizspiestu degunu un norijiet.
Ieteicams izlīdzināt spiedienu ik pēc 60 cm niršanas – tas ir aptuveni ik pēc 2-3 sekundēm. Plašāku informāciju par izlīdzināšanu un barotraumām varēs sniegt frīdaivinga instruktors. Ir svarīgi neiesaistīties niršanā “no nulles” bez pieredzējuša nirēja palīdzības, jo tas var radīt ievērojamu risku jūsu veselībai.
Baseins pret okeānu
Pēc treniņa baseinā jums vajadzētu justies pārliecinātāk, taču “atklātā ūdens” būs divi faktori, kas jūsu sniegumu var ietekmēt – aukstums un bailes.
Ar aukstumu ir vieglāk cīnīties. Šobrīd ir pieejami īpaši plāni hidrotērpi, kas nesaspiež kustības un neierobežo krūšu kurvi. Par hidrotērpa izvēli runāsim nākamajā rakstā. Tāpat konsultējieties ar speciālistiem par atsvariem.
Bailes nirt
Ar bailēm cīnīties ir daudz grūtāk. Jums jāzin savs aprīkojums un jāiemācās pie tā pierast, kā arī pārvarēt paniku, kas var rasties, turot elpu zem ūdens. Pirmajai niršanai jānotiek burtiski „roku rokā” ar instruktoru, kuram uzticaties. Fokusējieties uz iespaidiem, ko saņemsiet no piedzīvotā, nevis uz neracionālo pašsaglabāšanās instinktu. Palīdzēt pārvarēt ūdens bailes var frīdaiveru joga .
