Kas ir brīvā niršana?

Brīvā niršana
Brīvā niršana ir niršana zem ūdens, aizturot elpu. Mūsdienās daudzi cilvēki šo sporta veidu saista ar pārcilvēkiem, kuri vienā elpas vilcienā iegremdējas dziļākajās okeāna dzelmēs, apgūstot prasmi tik meistarīgi kontrolēt ķermeni un prātu, ka pēc desmitiem minūšu pilnīgā drošībā atgriežas virspusē (bieži ar pērļu tīklu vai nogrimušo kuģu dārgumiem). Taču ikreiz, kad ienirat ūdenī un aizturat elpu — jūs jau esat brīvās niršanas dalībnieks. Kas īsti ir brīvā niršana?

Niršanu bez akvalanga sauc par brīvo niršanu, ādas niršanu un snorkelēšanu. Šajās tehnikās var izmantot masku, trubiņu un pleznas, taču brīvā niršana vienmēr ietver elpas aizturi. Agrāk niršanu ar aizturētu elpu praktizēja izdzīvošanas nolūkos —, piemēram, austeru vai pērļu iegūšanai. Salīdzinoši nesen brīvā niršana kļuva par atpūtas un sporta veidu.

Ar brīvās niršanas sacensību attīstību tiek pilnveidotas arī tehnikas, kas palīdz pagarināt elpas aiztures ilgumu. Vēl nesen rekordi apnojā tika reģistrēti atsevišķi sāls un saldūdenī, taču tagad daudzi noteikumi ir mainījušies. Brīvā niršana kā sports kļūst par aizvien nopietnāku disciplīnu.

Brīvās niršanas veidi

Apskatīsim mūsdienu brīvās niršanas tehnikas nedaudz detalizētāk.

“Atklātā ūdens” brīvās niršanas disciplīnas

Niršana ar nemainīgu svaru (CWT)

Niršanu var veikt gan ar pleznām, gan bez tām. Tā ir sacensību disciplīna, kas tiek uzskatīta par tīrāko brīvās niršanas veidu: nirējs iekļūst un iznirst, izmantojot savas ķermeņa masas un muskuļu spēku, bet svars paliek nemainīgs visa niršanas procesa laikā.

Niršana ar nemainīgu svaru

Niršana ar nemainīgu svaru, izmantojot pleznas, un statiskā apnoja bija divas pirmās sacensību disciplīnas pirms dinamiskās apnojas ar pleznām. Pirmajās starptautiskajās sacensībās vairums dalībnieku izmantoja divas pleznas, tikai nedaudzi sportisti izvēlējās monopleznu. Tagad monopleznu priekšrocības ir plaši atzītas, un to izmanto visi dziļūdens nirēji.

Pēdējos gados arvien populārāka kļūst niršana ar nemainīgu svaru bez pleznām (CNF). Šai disciplīnai sacensībās ir sava kategorija, lai gan pirms 20-30 gadiem dziļūdens niršana bez aprīkojuma tika uzskatīta par ļoti bīstamu un bija aizliegta. Niršanu ar nemainīgu svaru bez pleznām var padarīt sarežģītu pozitīvās peldspējas pārvarēšana niršanas sākumā un negatīvās peldspējas pārvarēšana izniršanas laikā.

Brīvā iegremdēšanās (FIM)

Disciplīna, kurā pleznas netiek izmantotas, un nirējs, ieniršanas un izniršanas laikā, turas pie troses. Šī tehnika bieži tiek izmantota CNF iesildīšanai, jo tiek atpūtinātas kājas un izlīdzināts spiediens ausīs .

Brīvā iegremdēšanās

Brīvā iegremdēšanās tiek plaši izmantota sākuma kursu laikā, jo iesācēji šādi var apgūt ausu spiediena izlīdzināšanas prasmes. Tiem, kuri nav pieraduši pie spiediena izmaiņām, sākot ar niršanu “ar kājām uz leju”, trose ir īpaši nepieciešama. Daudz dažādu brīvās niršanas treniņu programmu varat atrast šajā rakstā .

Niršana ar mainīgu svaru (VWT)

Šajā disciplīnā tiek izmantots papildu svars, lai atvieglotu iegremdēšanos, bet nirējs iznirst saviem spēkiem — ar pleznām un troses palīdzību. Lai gan tā nav sacensību disciplīna brīvajā niršanā, tajā tiek reģistrēti pasaules rekordi.

Niršana bez ierobežojumiem (NLT)

Vislielāko izrāvienu un ziņu rada tieši niršana bez ierobežojumiem. Tā ir arī visbīstamākā. Disciplīnā tiek izmantoti atsvari un dažādi peldspējas kompensatori, kas palīdz nirējam iznirt uz virsmas. Ne katrs nirējs praktizē šo sporta veidu, taču tieši šīs metodes izmantoja apnojas pionieri Žaks Majols un Enco Majorka.

Niršana bez ierobežojumiem

Sešdesmitajos gados kļuva iespējams izmantot īpašu rezervuāru, kas pacēla nirēju uz virsmu. Tomēr, kļūstot dziļākiem iegremdējumiem, šī metode kļuva arvien neefektīvāka. Bieži vien notika gaisa piepildes cauruļu plīsumi, un azota narkozes risks vienmēr izraisīja šaubas par nirēja spriestspēju, kuram bija nepieciešams veikt vairākus uzdevumus, lai veiksmīgi piepildītu rezervuāru ar gaisu un izniršanas laikā saglabātu kontroli. Mūsdienās ekstrēmākie nirēji izmanto īpašus peldspējas kompensatorus, kuru darbība nav atkarīga no gaisa vai nirēja, jo viss notiek automātiski.

Brīvā niršana baseinā

Statiskā apnoja (STA)

Statiskā apnoja ir viena no psiholoģiski sarežģītākajām disciplīnām brīvās niršanas laikā. Tā būtība ir pēc iespējas ilgāka elpas aizturēšana, guļot uz ūdens virsmas baseinā – nekam nevajadzētu novērst nirēja uzmanību, tomēr ir ļoti viegli ātri padoties, atrodoties tikai milimetru attālumā no virsmas.

Statiskā apnoja

Statiskā apnoja līdzās pastāvīgajai svara disciplīnai ar pleznām ir viena no galvenajām sacensību disciplīnām. Elpas aizturēšanu var praktizēt visu gadu baseinā. Treniņi attīsta pašpārliecinātību un psiholoģisko noturību.

Dinamiskā apnoja (DYN un DNF)

Dinamisko apnoju var praktizēt ar pleznām un bez tām. Šī disciplīna parasti tiek veikta baseinā un balstās uz maksimālā horizontālā attāluma pārvarēšanu ar elpas aizturēšanu. Tā bieži ir komandu sacensību programmas sastāvdaļa, izmantojot pleznas.

Dinamiskā apnoja

Dažiem nirējiem ir grūtības izlīdzināt spiedienu ausīs, savukārt dinamiskā apnoja ļauj saglabāt formu bez nepieciešamības pēc dziļūdens niršanas.

Rekordi tiek uzstādīti katrā brīvās niršanas disciplīnā, taču brīvā niršana vispirms nozīmē baudījumu un prieku par zemūdens pasaules vērošanu. Brīvās niršanas cienītājiem ir iespēja vairāk izbaudīt saikni ar dabu, neapgrūtinot sevi ar papildu aprīkojumu. Var praktizēt jebkuru no brīvās niršanas veidiem un izbaudīt šī sporta veida priekšrocības. Tomēr iepazīšanos ar nepierasto vidi vajadzētu sākt instruktora klātbūtnē, kurš palīdzēs saprast aprīkojumu un burtiski “turēs pie rokas” pirmajos niršanas mēģinājumos. Daži pirmie soļi ir aprakstīti rakstā Brīvā niršana. Kā sākt?

Nirējs ar monopleznu